Liellopu audzēšana 2026. gadā
Kāda šogad bijusi sezona gaļas liellopu audzēšanā, ar kādiem izaicinājumiem saskaras saimniecības un kas būtu nepieciešams nozares turpmākai attīstībai? Savā vērtējumā par 2026. gada sezonu dalās Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis un agronoms Jānis Uzulēns.
Kopumā 2026. gadu gaļas liellopu audzēšanā var vērtēt kā salīdzinoši labu un stabilu.
Pavasaris bija labvēlīgs – teļi dzima āra apstākļos, laikapstākļi bija piemēroti, un lielu sarežģījumu nebija. Arī lopbarības sagatavošanai mūsu pusē šis gads kopumā bija veiksmīgs. Pietika gan saules, gan nokrišņu, lai izaugtu kvalitatīvi zālāji un varētu sagatavot labu sienu.
Pozitīvi vērtējama arī liellopu realizācijas cenu attīstība pēdējos divos gados. Tomēr vienlaikus turpina pieaugt ražošanas izmaksas, darba samaksa un tehnikas uzturēšanas izdevumi. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums – kā nodrošināt saimniecību turpmāko attīstību un konkurētspēju?
Manuprāt, ir pienācis laiks nopietni pārskatīt investīciju atbalsta nosacījumus gaļas liellopu audzēšanas nozarē.
Vai piecu gadu saistību periods ar LAD un tikai 30–40 % atbalsts tehnikas iegādei patiešām motivē saimniecības modernizēties? Tehnika kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka, savukārt banku finansējuma piesaiste nav vienkārša. Uzskatu, ka investīciju projektu uzraudzības periods tehnikas iegādei būtu jāsamazina līdz trim gadiem, bet atbalsta intensitāte lopkopības saimniecībām jāpalielina līdz 50 %. Tas būtu reāls stimuls ieguldīt darba ražīguma uzlabošanā, efektivitātē un modernizācijā.
Diemžēl gada nogale nozarei atnesusi vēl vienu nopietnu izaicinājumu – zilās mēles slimības konstatēšanu Kurzemē. Papildu veterinārās prasības un eksporta ierobežojumi radījuši būtiskus sarežģījumus teļu realizācijā. Tas notiek īpaši nepiemērotā laikā, jo novembris un decembris daudzām gaļas liellopu saimniecībām ir gada nozīmīgākais ieņēmumu periods – savā ziņā lopkopju algas diena.
Situācijā, kad dzīvnieku realizācija aizkavējas, saimniecībām rodas papildu uzturēšanas izmaksas un naudas plūsmas problēmas. Daļai saimniecību, iespējams, nāksies vienoties ar bankām par kredītmaksājumu grafiku pārskatīšanu. Šādi neparedzēti apstākļi vēlreiz apliecina, cik ievainojama ir nozare, kurā ienākumi lielā mērā koncentrējas dažos gada mēnešos, bet izdevumi jāsedz visu gadu.
Gaļas lopkopība Latvijai ir vajadzīga! Tā rada pievienoto vērtību, nodrošina darba vietas laukos, palīdz apsaimniekot zālājus un saglabāt Latvijas lauku ainavu. Taču mums jādomā ne tikai par nozares saglabāšanu, bet arī par tās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Vai valsts vēlas tikai uzturēt esošo lopkopības nozari, vai tomēr radīt apstākļus, kuros saimniecības var kļūt modernākas, produktīvākas un ekonomiski patstāvīgākas?
Manuprāt, atbildei jābūt skaidrai – mums nav vajadzīga lopkopība, kas tikai izdzīvo no viena atbalsta maksājuma līdz nākamajam. Mums vajadzīga lopkopība, kas spēj attīstīties, konkurēt un nopelnīt!
