top of page

Elīza Ilze Malceniece: "Esmu ļoti vīlusies mūsu valdības negribēšanā kritiskāk izvērtēt šo situāciju"

Attīstoties agronomijas jomai ir nepieciešami mērķtiecīgi un kompetenti jaunie agronomi. Elīza Ilze Malceniece ir “Latvijas Lauksaimniecības universitāte”, šobrīd “Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte”, un “Wageningen University & Research” absolvente, kura pēc studijām Nīderlandē ir atgriezusies mājās savā ģimenes saimniecībā.


Esot atpakaļ Latvijā, nav nosprausts viens liels mērķis, bet vairāki mazi, kurus agronome centīsies sasniegt. Savukārt, atskatoties uz pieredzi un studijām Nīderlandē, Elīza uzskata, ka tur tiek vairāk un kritiskāk izvērtētas jaunas idejas.

“Nīderlandē kritiski izvērtē jaunās idejas, bet tiek apspriestas arī daudz jaunas un arī “trakas” idejas. Skatoties tieši lauksaimniecības jomā, Nīderlandē mācījos Lauksaimniecības (kultūraugu) zinātni. Apmeklējot pirmās lekcijas, nesapratu kā šo tematu var mācīties, bet ilgāku laiku studējot, palika arvien interesantāk. Nīderlandē ir plaša sabiedrības sadarbība - tiek skatītas un diskutētas daudz jaunas idejas. Latvijā arī šādu praksi cenšas pielietot, bet tur tas tiek piekopts labāk.”

Elīza stāsta: “Agronoms ir kūltūraugu ārsts. Ja nebūtu agronomi, mums nebūtu ko ēst. Agronoms rūpējas par kultūraugiem. Tas ir cilvēks, kurš pārzina augus, zina augu fizioloģiju un zina, kā to augu izaudzēt. Agronomiem arī rodas idejas, kā šo procesu padarīt drošāku, kā to padarīt ilgtspējīgu un kā efektīvi strādāt. Ja agronomu nebūtu, tad nebūtu ko ēst.”

Apskatot Latvijas agronomijas situāciju un salīdzinot ar citām praksēm Elīza varēja ieskicēt pāris atziņas par atšķirīgajām pieredzēm un redzēto.

“Latvijā mums ir vajadzīgi agronomi, jo to ir maz. Domāju, ka agronomam, pabeidzot augstskolu, vajag mentoru, kurš viņam iemāca praktiskās lietas, ne tikai teorētiskās. Tas ir svarīgi. Pēc augstskolas viņam būtu nepieciešams strādāt vismaz divus gadus ar saimniecības/uzņēmuma vadītāju un/vai agronomu – savu mentoru, lai vēlāk veiksmīgi varētu pārņemt pienākumus. Agronomam ir nepieciešams gūt pieredzi, lai saprastu, kā pielietot teorētiski iegūtās zināšanas praksē.

Līdzīgu pieredzi, kā Nīderlandē, varētu pielietot bērnudārzos, kuros bērni mācās sēt un stādīt, kā arī rūpēties par augiem un dārzeņiem. Piemēram, Nīderlandē ir dārzkopības pulciņi. Kad pēc kara valdīja pārtikas trūkums, pilsētās tika izveidoti dārzi, to uzturēšanā iesaistījās arī bērni un audzēja pārtiku, lai būtu ko ēst. Šobrīd šādus pulciņus pārvalda Nīderlandes izglītības departaments, kurā aicina piedalīties praktiski visām skolām. Šis ir labs veids, kā bērniem un ne tikai pavadīt kvalitatīvi laiku pēc skolas vai bērnudārza.”

Šobrīd Elīza ir atpakaļ savā ģimenes saimniecībā “Bračas”, kurā mērķis ir turpināt jau iesākto. Protams, katru gadu darbi saimniecībā atšķiras, bet agronome stāsta, ka galveno “bāzi” paturēs. Interesanti, ka Elīza savu bakalaura darbu LLU veica par Krāsaino burkānu ražu un tās kvalitāti ZS Bračas.

“Katrā gadalaikā ir citi darbi, ko darīt. Pašlaik ziemas sezonā tirgojam dārzeņus, kuri atrodas glabātuvēs. Vasarā, tāpat kā ziemā, ikdienas darbs sastāv no loģistikas plānošanas un dārzeņu tirdzniecības. Tomēr vasaras un pavasara laikā vairāk tiek veikti tiešie agronomiskie uzdevumi, piemēram, sēšana, stādīšana, mēslošana, augu aizsardzība un ikdienas kultūraugu monitorings. Ziemas periodā vairāk plānojam kādus materiālus vajadzēs nākamajam gadam, kādas sēklas un šķirnes būs nepieciešamas. Pavasarī sagatavojam augsni un citus mazos darbus un tad jau jūnijā sākam vākt ražu līdz pat novembra beigām. Katrs gads ir līdzīgs ar mazām izmaiņām. Nākamajā gadā daudz neko nemainīsim no dārzeņu platībām un apjomiem. Ik pa laikam ieviešam jaunas tehnoloģijas, šķirnes un idejas, kuras palīdz atvieglot un efektīvāk veikt darbus zemnieku saimniecībā. Vēl, protams, jāsaprot kā šīs tehnoloģijas vislabāk pielietot.”

Šobrīd Latvijā PVN samazinātais nodoklis augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra pacelts uz 12% no iepriekš spēkā esošajiem 5%. Lai saprastu kontekstu - samazināto PVN likmi 5%, nevis 21%, apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā. Samazinātā PVN likme bija iecerēta uz trīs gadiem, un vienlaikus noteikti četri sasniedzamie rādītāji. Kā ziņo LSM, Zemkopības ministrija 2020. gadā secināja, ka kritēriji ir sasniegti ar uzviju. Savukārt Finanšu ministrija uzskatīja, ka pilotprojekts nav bijis sekmīgs un ziņojumā norādītie aprēķini ir interpretēti maldīgi. Agronome Elīza stāsta, ko viņa domā par šo situāciju, kā arī ieskicē kas varētu notikt, paceļoties PVN.

“Veikalos dārzeņiem celsies cena un, iespējams, mazināsies to pirktspēja. Tas daudzām saimniecībām veidos grūtus laikus. Tiks veicināta ēnu ekonomika - izvairīšanās maksāt šo nodokli. Daudzās valstīs pārtikai ir samazināts PVN. Ir Eiropas Savienības valstis, kurās ir gan 0%, gan 5% gan 7%, gan 12% PVN pārtikai. Ir ļoti grūti pārliecināt politiķus par šī jautājuma nozīmīgumu. Esmu ļoti vīlusies mūsu valdības negribēšanā kritiskāk izvērtēt šo situāciju.”


Intervija veikta 02.12.2023.

Foto no LBTU mājaslapas



Comentários


bottom of page