Zaļmēslojums - augsnes uzlabošanas līdzeklis

Zaļmēslojums ir svarīga lauksaimniecības daļa, lai saglabātu un uzlabotu augsnes kvalitāti un struktūru. Aktīvajam ražas novākšanas laikam aizejot, esam sagatavojuši nelielu ieskatu par zaļmēslojumu no Latvijas Agronomu biedrības

Kas ir zaļummēslojums?

Zaļmēslojums ir kultūraugi, kas tiek audzēti augsnes ielabošanas nolūkā, tādā veidā samazinot iespējamo augsnes erozijas risku, augsnes sablīvēšanos un pats galvenais, dažādu barības elementu (mikro- un makroelementu) izskalošanos no augsnes.

Kādēļ izmanto zaļummēslojumu?

To izmanto augsnes auglības uzlabošanai (palielina organiskās vielas saturu augsnē), tādā veidā palielinot audzētā kultūrauga ražu. Izmantojot zaļmēslojumu, iespējams ierobežot kaitēkļu, nezāļu un slimību izplatību.

Kādi ir populārākie zaļummēslojumi? Kādi ir Latvijas populārākie?

Zaļmēslojumā pārsvarā izmanto tauriņziežus, tādā veidā ar gumiņbaktēriju palīdzību augsnē tiek piesaistīts atmosfēras slāpeklis (piem. zirņi, pupas, āboliņš, lucerna u.c.), ieteicams zaļmēslojumu, kurā izmanto tauriņziežus audzēt gandrīz visu sezonu, jo nepieciešams ilgāks laiks gumiņbaktēriju attīstībai. Zaļmēslojumā izmanto arī tādus augus, kas ar sazaroto sakņu sistēmu palīdz ielabot augsni, piemēram, no krustziežiem izmanto – eļļas rutku, sinepes un rapsi, izmanto arī rudzus, auzas, facēliju, griķus. Latvijā vairāk sēj auzas, vīķi, zirņi, eļļas rutks, griķi, facēlija, āboliņš, rudzi

Kādas priekšrocības sniedz zaļummēslojums attiecībā ar citiem augsnes uzlabošanas preparātiem?

Tā izmantošana sniedz iespēju samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi. Kultūraugi ar sakņu sistēmu spēj no augsnes dziļākiem slāņiem aramkārtā pacelt dažādu barības elementu krājumus, iestrādājot zaļmēslojumu augsnē var palielināt arī organiskās vielas saturu.

Kad parasti tiek sēti zaļummēslojumi, kad tie tiek novākti un cik bieži tos sēj?

To vislabāk sēt līdz 15. augustam, augsnē iestrādājot pavasarī. Tos var sēt apmēram vienu reizi trīs gados. Zaļmēslojumu var sēt ne tikai lielās saimniecībās, bet arī piemājas dārziņos un siltumnīcās

 (uz jautājumiem atbildes sniedza Ieva Engelsone un Anita Lešinska)