Sešu novadu agronomi iepazīstas ar Jaunpils un Viesatu uzņēmējiem

Pirms nedēļas Jaunpils un Viesatu pagastos uzņēma Latvijas Agronomu biedrības Kurzemes reģiona biedrus. Bija atbraukuši pārstāvji no Ventspils, Liepājas, Saldus,  Dobeles, Kuldīgas un Talsu novada. Tā kā agronomi laukos ir cieši saistīti ar uzņēmējdarbību – gan paši ir uzņēmēji, gan gādā par to, lai uzņēmējiem būtu izejvielas pārtikas un vēl citu produktu ražošanai, – Tukuma kolēģi bija sarūpējuši arī atbilstošu programmu un apskates objektus.

Piena pārstrādes kooperatīvā – pamatīgums un ilgtspēja

Vispirms agronomi apmeklēja Jaunpils pienotavu, kas laika gaitā kļuvusi par visai modernu un dabai draudzīgu ražotni. Kuplo interesentu grupu ar uzņēmumu iepazīstināja tās vadītājs Viesturs Krilovs un ražošanas vadītāja Baiba Grāvīte. 2020 gadā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs «Piena ceļš» un Igaunijas kooperatīvs «Epiim» apvienojās un izveidoja starptautisku kooperatīvu SCE EPIM, kam pieder pārstrādes rūpnīcas Poltsanā, Jarvi – Jāni un Jaunpilī. Kooperatīvā ir vairāk nekā 200 biedru – piena ražotāju no Igaunijas un Latvijas. Jaunpils pienotavā dienā pārstrādā 70t piena, kaut gan pārstrādes jaudas varētu būt lielākas – līdz pat 120 tonnām. Tomēr pašlaik piena produktiem samazinājies noiets... Kā pasākuma dalībnieki redzēja ražotnē, tad produkcija tiek gatavota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam uz Vāciju, ASV un citām valstīm. Gatavo produktu piedāvājumā nāk klāt aizvien jauni. Viens no pēdējiem, ko sāka ražot pagājušā gada nogalē ir, siers «Tilsiter».

Uzņēmumā tiek domāts arī par ilgtspējību. Viens no pasākumiem ir videi draudzīgāku transporta veidu ieviešana. Tiek meklēti risinājumi, lai nākotnē piena mašīnas fermās ne tikai savāc pienu, bet arī uzpilda videi draudzīgu degvielu – biometānu, ko iecerēts saražot biedru fermās.

Jaunpils pienotavas apmeklējuma beigās visiem bija prieks iepirkties uzņēmuma veikaliņā, kur katrs varēja atrast kaut ko savai gaumei piemērotu no sieru kolekcijas. Reklāma jau nemaz nav nepieciešama Jaunpilī ražotajam biezpienam, ko pircēji iecienījuši ne tikai pie mums, bet kas ir arī laba eksporta prece.

Par labību un zivju dīķiem

Agronomi apmeklēja arī Gunas un Gunvalda Sproģu saimniecības «Joži» un «Pētertāles», kur pavisam kopā apstrādā 5000ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Saimnieku īpašumā ir arī viss ražošanai nepieciešamais – labības glabātavas, mehāniskas darbnīcas, kurās tiek sagatavota sezonai un arī ziemo tehnika. Ziemas laikā daļu tās  izmanto ceļu tīrīšanai. Saimnieka īpašumā ir arī zivju dīķi (SIA «Zive»), tomēr, kā atzīst G. Sproģis, šī nozare nav ienesīga, jo vietējie patērētāji priekšroku dodot jūras zivīm. Zivjaudzētavas piedāvājumā arī dīķis makšķerniekiem, kur katrs var izmēģināt savas prasmes. Temats par saimnieku neprognozējamiem piedzīvojumiem ar makšķerniekiem izvērtās par aizraujošu sarunu tēmu pie kafijas tases.

Tie saimniecībā strādājošie, kuriem darba ziemas mēnešos darba mazāk, gatavo maskēšanās tīklus. Katrs pasākuma dalībnieks tīklā līdz ar maskēšanas auduma lentītēm iesēja arī cerību, ka agresors tiks pieveikts un karš Ukrainā beigsies.

Alus – gan rūgts un stiprs, gan salds un patīkami viegls...

Turpinājumā – Jaunpils alus darītavas apmeklējums. Šeit saimnieko Sandra Smeltere un Miks Ozoliņš. Tā ir vēl viena vieta ceļu krustojumā, kurai nav iespējams pabraukt garām nepiestājot. Alus darītava atvērta 2017. gada maijā, un tajā tiek izmantots Latvijā ražots iesals. Šī prieka dzira top mūsdienīgās, modernās iekārtās, kur visi procesi pakļauti stingrai kontrolei. Pavisam piedāvājumā ir sešas alus šķirnes dažādām gaumēm, tostarp arī rūgtas ar izteiktu apiņu aromātu. Savukārt tiem, kuri nevēlas vai nedrīkst lietot alkoholu, tiek piedāvāts ļoti atsvaidzinošs un garšīgs kvass. Interesants arī no Jaunpils alus pagatavoto konfekšu piedāvājums: alus karameles, alus marmelādes, alus marshmallovi. Savukārt kaimiņos dzīvo un strādā amatnieki, kuri no alus prot izgatavot ziepes, ķermeņa skrubi, vannas bumbas. Arī šo produkciju var iegādāties alus darītavas veikaliņā. Te ir jau  sagatavoti dāvanu komplekti un arī katrs pats var izvēlēties un sagatavot savus komplektus no interesantām uzkodām, piemēram, pupučiem jeb pupu kraukšķiem, kas ir viens no salīdzinoši jauniem produktiem Latvijā, un vēl citām lietām.

Pirmais mājražotāju tirdziņš Viesatās

Kā pastāstīja apvienotās Jaunpils-Viesatu pagastu pārvaldes vadītāja Baiba Rasa, tad par godu dažādu novadu agronomiem sarīkots pirmais mājražotāju tirdziņš Viesatās. Bet, kā izrādījās, arī pircēju no viesatniekiem bijis gana daudz, jo šeit varēja nopirkt tādas lietas, ko parastā lielākā vai mazākā veikalā nemaz nav iespējams dabūt. Un arī atbraukušie agronomi šo iespēju novērtēja. Bija arī tādi, kas izteica nožēlu, ka ražotāji ir pārāk tālu no viņu dzīvesvietas, jo labprāt pie viņiem iepirktos vēl.

Zemnieku saimniecības «Arāji» kastes, kas bija atvestas pilnas ar kūpinājumiem, ierodoties agronomiem, jau bija gandrīz iztukšojušās. Kūpināt gaļu, izgatavot asinsdesas, vēl cita veida desas un delikateses aizsāka Anna un Oļegs Metlas. Nu šajā biznesā iesaistījusies visa ģimene. Tirgošanās labi veicās viņu meitai Agitai Metlai, kura gandrīz vai ik dienas ar saimniecības produkciju esot sastopama Jaunpils tirdziņā.  Jāteic, ka ražotnē strādā ģimene trijās paaudzēs.

Uldis Ginters uz mājražotāju tirdziņu bija ieradies ar skābiem kāpostiem. Salīdzinājumā ar lielfirmu piedāvājumu veikalos, šie bija nesalīdzināmi garšīgāki. Tos iegādājas arī vairāki agronomu pasākuma dalībnieki. Jāpiebilst, ka Uldis ir arī mājražotāju biedrības «Radīts Jaunpils novadā» vadītājs un šī biedrība nodibināta, lai veicinātu mūžizglītību, lai biedrības biedri dalītos pieredzē un apgūtu jaunas prasmes.

Aldone Baumane piedāvāja adījumus: gan adītus zābaciņus pavisam mazām kājiņām, gan rakstainas zeķes pieaugušiem cilvēkiem. Viņa arī piedāvāja Zentas Plezeres, kura tobrīd nevarēja ierasties, cukurzirņu un pupiņu sēklas. Runājot par sēklām, dārzkopjiem radusies jauna kustība – sēklu lološana. Tas nozīmē, ka dārzkopis gadu no gada pats ievāc sēklas kādai vecākai, bet iecienītai, ražīgai kultūraugu šķirnei. Tādējādi sēklas vairs nav jāpērk veikalā, bet gan dārzkopis pats sevi ar tām nodrošina.

Ženija Liepa bija atvedusi pašu ceptu maizīti un visdažādākās tējas.

Normunda Auzenbaha - Šternberga  prot sasiet ļoti  gardus mājas sierus, cep smalkmaizītes un pīrāgus, audzē puķes. Drīzumā viņa arī piedāvās mājas vīnus, vēl tikai jānokārto dažas formalitātes.

Zemnieku saimniecība «Mežvīni» ir jau ļoti labi pazīstama ar to, ka piedāvā medu, ziedputekšņus, bišu maizi un citus biškopības produktus. Saimniecības pieredze ir novērtēta, un tur ir notikušas arī apmācības citiem biškopjiem. Kā mums pastāstīja biškope Judīte Valaine, tad pašlaik medus vairumtirdzniecība ir apstājusies, jo medu (kas vairumtirdzniecībā ir ļoti lēts) no Latvijas biškopjiem neiepērk. Tas tāpēc, ka tāpat kā graudiem un dažiem citiem produktiem Eiropā, acīmredzot, ienāk produkcija no trešajām valstīm. Tie, kuriem ir pamatdarbs un biškopība ir tikai piepelnīšanās nolūkā, ir vieglāk, bet tiem, kuri bija nolēmuši veidot lielas dravas un ar medus ražošanu un realizāciju izdzīvot, ir jādomā, ko darīt. Tāpēc Judītes meita Gunita Freimane uzsāka biškopības produktu izmantošanu ziežu, sejas krēmu, lūpu balzāma, ziepju ražošanā. Un, kā redzams attēlā, Gunitai tas itin labi padodas. Savukārt mums jāatzīst, ka no dravas nākusī kosmētika ir gan iedarbīga, gan veselīga.

Zīmols «Taauntaa» pieder Ilzei Dēliņai, kuras dzimtā puse ir Rāvi. Viņa šajā pusē ir uzaugusi un, šķiet, šīs apkārtnes dabas skaistums ietekmējis arī Ilzes gaumi radīt skaistus darbiņus, piemēram, džemperi zilizaļā tonī – tādā, kā kad pāri laukiem un tīrumiem tālumā redzam apkārtnes mežus. Līdzīgus salīdzinājumus varētu sameklēt arī vēl citiem rokdarbiem – krāsas, materiāls – viss jauki saskaņots. Ilze strādā kā pašnodarbinātā un saka, ka knibināties un cakināties patīkot jau no bērnības. Nu šī patikšana kļuvusi par nopietnāku nodarbi. Ilze šuj, ada, tamborē, izšuj, mezglo. Viņa var piedāvāt skaistas, stilīgas, vienreizējas, īpašas lietas, kādas parastā veikalā nevar nopirkt. Tāpēc, ja gribas pasūtīt uzšūt vai uzadīt, uztamborēt ko īpašu vai pasūtīt kādu īpašāku dāvanu kādam labam cilvēkam, Ilze ir gatava palīdzēt. Ar viņu iespējams sazināties portālā Facebook, adresē Taauntaa.

***

Agronomi Jaunpilī un Viesatās redzēja tikai nelielu daļu no abu mūspuses pagastu uzņēmumiem. Tāpēc par pārējiem – lauku saimniecībām, tūrismu, sabiedrisko dzīvi – pastāstīja pārvaldes vadītāja Baiba Rasa. Viesatu bibliotēkā viesi apskatīja Sandras Šteinas sarūpēto novadpētniecības izstādi. Savukārt kultūras nama vadītāja Agita Holšteina un Tukuma vīru ansamblis «Tukuma malači» Anitas Apines vadībā iepriecināja ar skanīgu dziesmu. Par garšīgo un sātīgo zupu gādāja I/K «NiedresO».

Par veicamajiem darbiem un gaidāmajiem pasākumiem

Sākoties saviesīgai daļai agronomi tradicionāli iededza sveces biedrības svečturī. Tika nolemts, ka nākošajā gadā visi satiksies pie kolēģiem Saldū. Nedaudz par biedrības darbu un plāniem pastāstīja valdes locekļi Anita Lešinska un Jānis Uzulēns. Jānis informēja, ka biedrībai esot izdevies iekasēt labas zemes nomas maksas un par šiem līdzekļiem Valmierā atvērt biroju un algot vienu darbinieku, ar kura palīdzību varētu realizēt dažādus projektus. Pašlaik aktīvi tiekot strādāts pie jaunās Agronomu biedrības interneta mājas lapas izveides.

Savukārt A. Lešinska pastāstīja, ka jūlija pirmajā nedēļā Burtniekos paredzēts rīkot Lauku dienas un kopsapulci.

12. maijā bijušajam Agronomu biedrības valdes priekšsēdētājam, arī dārzeņu sēklaudzēšanas speciālistam bijušajā kolhozā «1. Maijs» un agronomam uzņēmumā «Kurzemes sēklas» Mārim Grīnvaldam būtu 80 gadi. Iecerēts maija sākumā rīkot atceres pasākumu Talsu pusē.

Pasākuma laikā no mūsu novada Agronomu biedrībā uzņēma Madaru Stūrmani-Strupi, kas ir agronome zemnieku saimniecībā «Saulgrieži». Madara ir arī nodibinājusi savu dārzkopības uzņēmumu «GallyGarden».

Pasākuma laikā agronomi pateicās kolēģei Ārijai Rudlapai, kura aizvien ir čakla biedrības hronikas, vēstures un citu dokumentu kārtotāja. Domājams, ka agronomi no citiem novadiem pārveda mājās noderīgu uzņēmējdarbības pieredzi, kuru, iespējams, varētu izmantot savā pagastā vai novadā.

Rūta Fjodorova, Neatkarīgās Tukuma ziņas

Attēlos

1.      „Jožu” saimnieks Gunvaldis Sproģis ir ne tikai veiksmīgs lauksaimnieks, bet arī talantīgs piedzīvojumu stāstnieks...

2.      Kad katra novada pārstāvji savu sveci iededzinājuši, saviesīgi – svinīgā daļa var sākties

3.      Agita Metla tirgo aizvien pieprasīto zemnieku saimniecības „Arāji” produkciju, aiz viņas mājamatnieki Normunda Auzenbaha - Šernberga un Uldis Ginters

4.      Jaunpils pienotavā pako produkciju eksportam.

5.      Jaunpilnieki gatavo maskēšanās tīklus Ukrainai, arī LAB biedri pieliek savu roku, to tapšanā.

6.      Agrita Bite klātesošos iepazīstināja ar jauno Agronomu biedrības biedri Madaru Stūrmani-Strupi.