Latvijas Agronomu biedrība ir aizsākusi jaunu interviju sēriju, kurā mūsu biedri un citi agronomi dalās pieredzē par dažādiem aktuāliem tematiem lauksaimniecībā. Šoreiz intervija ar agronomijas zinātņu doktori vadošo pētnieci Dainu Feldmani, kura ikdienā strādā ar saldo un skābo ķiršu lauka pētījumiem Latvijas Dārzkopības institūtā. Sākotnēji domājot par profesionālo izglītību, Daina svārstījās - vai izvēlēties dārzkopību, vai bioloģiju. Agronomijai un dārzkopībai viņu piesaistīja praktiskais darbs ar augiem un arī pasniedzēju un vecāko kolēģu - dārzkopības agronomu enerģija un aizrautība ar savu darbu. Daina dārzkopību apguvusi Bulduru Dārzkopības tehnikumā. Pēc tam studējusi lauksaimniecību Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (šobrīd Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte).
Kas aizraujošs ir Jūsu ikdienas darbā?
“Dārzkopībā, kā daļā no agronomijas, iesaistījos jau mācoties Bulduru Dārzkopības tehnikumā. Pievēršoties dārzkopībai, radās iespēja, daudz strādāt uz lauka; katru darba dienu pavadīt skaistā vidē, sadarboties un satikties ar ļoti labiem kolēģiem un domubiedriem. Darbs dārzkopībā visu laiku saistīts ar jauniem novērojumiem un zināšanām, jo mainās gan augu sortiments, gan audzēšanas apstākļi un iespējas. Iepriecina arī dārza skaistums visu gadu un reālais, taustāmais rezultāts – raža. Darba pieredze veidojās pakāpeniski. Par pirmo tiešām lielo izaicinājumu uzskatu savu pirmo projekta vadību, kur bija jārūpējas ne tikai par savu tiešo darbu, bet arī par to, lai rezultātus iegūst projekta partneri.”
Kas ir dārzkopības nozares stiprās un vājās puses?
“Latvijas lauksaimniecība attīstās, un tās stiprās puses ir - enerģiski lauksaimnieki, uzņēmīgas ražotāju organizācijas, laba sadarbība ar valsts institūtiem. Domājot par augļkopjiem – ir liels prieks par uzņēmumiem un kooperatīviem, kuriem izdodas veiksmīgi eksportēt produkciju. Vājās puses augļkopībai varētu būt vietējais tirgus izmērs, kas ir pārlieku mazs un sezonāls, nepārstrādātai produkcijai ir īss glabāšanās laiks. Ir grūti sasniegt eksportam piemērotus produkcijas apjomus un iekļūt starptautiskajā tirgū. Augļkopībā ir izveidojušies vairāki spēcīgi kooperatīvi ar augļu glabātuvēm, saldētavām un pārstrādes iespējām. Vairāk produkcijas (vismaz ābolu) nonāk lielveikalos, un ir vairāk interesantu, kvalitatīvu pārstrādes produktu no vietējiem augļiem. Es ļoti vēlos veiksmīgu vietējo uzņēmumu attīstību. Ceru, ka valsts spēs veicināt to veidošanos un darbošanos. Ļoti vēlos arī to, lai valsts un sabiedrība saprot gan veselīgas vides, gan auglīgas augsnes un pašu zemē audzētas pārtikas nozīmi. Lai spējam gan veiksmīgi ražot pārtiku, gan saudzēt vidi, taisnīgi kompensējot darbošanās ierobežojumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kad tas nepieciešams. Runājot par par lielākajām ekonomiskajām grūtībām augļkopības ekonomikā, es gribētu teikt, ka tie ir sezonālie ienākumi, ilgs laiks no stādījuma iekārtošanas līdz ražai un ienākumu sākumam, mazas inventāra nomas iespējas, kā arī lielo investīciju apjoms, kas ir nepieciešams, lai jauns uzņēmējs sāktu nodarboties ar augļkopību. Mūsu darbā augļu un ogu realizēšanu vairāk ietekmē pircēju pirktspēja kopumā un elektroenerģijas cenas, kas nozīmīgas iekārtu darbināšanai augļu glabāšanai, pārstrādei un izmēģinājumiem. Ir liela atšķirība starp produkcijas daudzumu, ko var realizēt vietējā tirgū, un kāds nepieciešams, lai uzsāktu eksportu. Šobrīd ir stipra konkurence no Polijas, arī Rumānijas augļkopju puses. Vietējā tirgū augļu pircējus piesaista produkcijas dažādība, sulīgums, aromāts. Eksportam vajadzīgi lieli apjomi ar transportizturīgu produkciju un izlīdzinātu augļu kvalitāti“.
Kā veicas ar jaunu metožu, inovāciju ieviešanu?
“Strādājot Dārzkopības institūtā, aktīvi piedalāmies modernu paņēmienu ieviešanā. Par neaizvietojamiem kļuvuši - platforma-pacēlājs dārza darbiem, elektriskās šķēres, segumi, aprīkojums mehanizētai vainagu veidošanai u.c..Savā darbā iekļaujam gan jaunas, gan sen pārbaudītas un ilgtspējīgas metodes. Kā viena no jaunajām metodēm pieminama attēlu analīze ražas apjoma un kvalitātes prognozēšanai. Lai saglabātu ilgtspējību, pastiprināti strādājam pie jauno šķirņu slimībizturības un salcietības , tāpat nozīmīga arī apūdeņošana. Jauno un ilgtspējīgo apvieno arī iecienītāko seno šķirņu pētījumi mūsdienu audzēšanas sistēmās – ar jauniem potcelmiem, vainagu veidiem, mēslojumiem un augu aizsardzības līdzekļiem.”
Kas Jūsu darbā sagādā gandarījumu?
“Katru pavasari priecājos un lepojos par tiem kokiem, kas labi pārziemojuši, zied un ir gatavi ražot – to vispirms redzu tieši darbā, tuvākajā apkārtnē. Vēl lielāks prieks un lepnums ir tad, kad institūtā radītās šķirnes vai ieteiktie audzēšanas paņēmieni dod labus rezultātus citu saimniecību dārzos”. Tā, piemēram, jaunu stādījumu iekārtojot, sākumā vēlams nelielos daudzumos iestādīt dažādas šķirnes un pavērot, kā tās jūtas jaunajā vietā (M. Skrīveles padoms), kā arī nepārsteigties ar secinājumu izdarīšanu pēc viena vai divu gadu datiem (iesaka S. Ruisa)”. Mans padoms ir neizmantot nepārbaudītus sēklaudžu potcelmus savam ābeļu dārzam un necensties ietaupīt laiku uz dārza apskates rēķina kā arī padomāt par nereti dzirdētiem nepatiesiem apgalvojumiem, kā, piemēram, senāk nelietoja ķīmiju, un viss auga labāk”. Senāk lietoja stipri kaitīgus augu aizsardzības līdzekļus, kādi mūsdienās vairs nav atļauti. Otrs līdzīgs nepatiess apgalvojums ir, ka lietojot kūtsmēslus, nevar pārmēslot – nav taisnība, pat ļoti var pārmēslot. Kā mantojumu nākamajām paaudzēm es labprāt atstātu dažas labas ķiršu šķirnes, labāk izstrādātus dārza kopšanas paņēmienus.
Paldies Dainai par atvēlēto laiku un interesanto pieredzi!
