top of page

Atceroties Māri Grīnvaldu

Māris Grīnvalds šogad svinētu savu 80. jubileju. Diemžēl viņa vairs nav mūsu vidū. Varam tikai iztēloties, ko viņš savā noteiktajā un skanīgajā balsi teiktu par šodienas situāciju Latvijas laukos, lauksaimniecībā un Latvijas Agronomu biedrībā. Atskatoties uz pagātni, piedāvājam nelielu informācijas devu no 2008. gadā veiktās intervijas ar Māri Grīnvaldu no Tukuma ziņām un Dz. Kreišmanes rakstītie atvadu vārdi no konferences 'Līdzsvarota lauksaimniecība" materiāliem.


Māris bija Latvijas Agronomu biedrības prezidents – valdes priekšsēdētājs, ilggadējs SIA „Kurzemes sēklas” agronoms, viens no Latvijas Šķirnes sēklu asociācijas dibinātājiem, Zemkopības ministrijas Nacionālās šķirņu padomes Dārzeņu ekspertu komisijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Valsts eksāmenu komisijas dārzkopībā loceklis, konsultants–eksperts Mazpulku darbu koordinēšanā un izvērtēšanā, Talsu novada domes deputāts.

 

Tukuma rajona lauksaimnieki par agronomu Māri Grīnvaldu runā kā par savējo – savulaik viņš strādāja Matkules pusē, toreizējā kolhozā «1. Maijs» bija agronoms. Nu jau vairāk nekā 20 gadus viņš strādā «Kurzemes sēklās» un ir šā uzņēmuma galvenais agronoms, tomēr bieži sastopams mūsu rajonā, jo ir dārzeņkopības konsultants. Laika gaitā viņš iemantojis arī talsinieku uzticību un kļuvis par Talsu pilsētas domes deputātu un priekšsēdētāja vietnieku. Viņš ir arī aktīvs Agronomu biedrības valdes loceklis un aktīvs biedrības darbu atbalstītājs. Lai arī pienākumu daudz, M. Grīnvalds aizvien ir ļoti atsaucīgs lektors. Pagājušā gada nogalē M. Grīnvalds saņēma augstu valsts apbalvojumu – Atzinības Krustu. Tāpēc, iesākot šo gadu, lūdzām viņu uz sarunu par agronoma darbu un sūtību.

 

– Kāpēc savulaik izvēlējāties tieši agronoma profesiju?

– Tur pie vainas bija mūsu kolhoza «1. Maijs» kādreizējais dārznieks Kārlis Drubazs un priekšsēdētājs Arnolds Raitums. Man saglabājusies 1954. gadā izdotā darba grāmatiņa, kurā ir tādi ieraksti: ”Kaplēja sarkano biešu sēklinieku mātesaugus” un, šķiet, vēl dažas no šīm kultūrām, jo katru vasaru, kā skola beidzās, tā līdz pus augustam strādāju šajā jomā. Kārlis Drubazs bija tas, kas mani mudināja doties mācīties uz Kazdangu, tālāk arī uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kuru beidzu 1970 gadā.

 

– Vai esat lepns par savu profesiju?

– Jā… Mēs par savu augstāko lūgsnu uzskatām Tēvreizi. Un Tēvreizē ir viena interesanta rindkopa: “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien”; Bet kas stāv pie šīs maizes radīšanas? Taču agronomi! Tāpēc es esmu Agronomu biedrībā un daru, ko varu, lai šī biedrība pastāvētu.

 

Dzīves laikā Māris bija pieprasīts lektors gan Bulduru dārzkopības vidusskolā, gan zemnieku mācībās. Dārzeņkopji noteikti atceras viņu no daudzajām lauku dienām un praktiskajiem demonstrējumiem, kuru laikā viņš dalījās ar savu pieredzi un redzējumu, kā nekā agronoma darbā pavadīti 40 un vēl mazliet gadu, no kuriem lielākā daļa Dārzeņu šķirnes sēklu starprajonu uzņēmuma (vecākai paaudzei zināms kā “Sortsemovošč”) Talsu nodaļā uz kura bāzes tika izveidots tagadējais uzņēmums SIA “Kurzemes sēklas”. Ieteikumi bija balstīti praktiskā pieredzē. Mārim Grīnvaldam rūpēja gan agronoma profesijas prestižs, gan lauku un lauksaimniecības nākotne. Viņš daudz laika veltīja sabiedriskam darbam. Šoreiz īpaši izceļot viņa darbu atjaunotajā Latvijas Agronomu biedrībā. Dzīves laikā Māris aktīvi darbojās LAB Talsu nodaļā, vairākkārt tika ievēlēts biedrības valdē un no 2010. gada līdz savas dzīves beigām 2015. 1.12. bija tās valdes priekšsēdētājs- prezidents.

 

– Vai ir pareizi, ka Lauksaimniecības universitāte nesagatavo speciālistus agronomus,

bet gan tikai lauksaimniekus?

– Tas nav pareizi. Pirms diviem gadiem mēs izstrādājām standartus, kas būtu jāzina agronomam. Šodien jau vairs nav universālu agronomu. Šauras specialitātes agronomi strādā arī ārzemēs. Man šodien prasa pat par mežu, par dažādām jomām. Bet dārzeņkopībā mēs Latvijā esam četri konsultanti.

Kopā atcerēsimies agronomu Māri Grīnvaldu!

 



Kommentare


bottom of page