Vasara ir agronomu karstākais darba laiks, kad darbs dzen darbu. Taču vajadzīga arī atelpa un jauni iespaidi. Laiku pa laikam der paskatīties uz augkopību mazliet citādā griezumā, nekā tikai tradicionālo kultūraugu audzēšana. Lai gūtu jaunus iespaidus un iedvesmu rudens darbiem, agronomu pulciņš no Tukuma, Talsu un Dobeles novadiem 22. augustā devās uz Talsu novada Laidzes pagastu. Ko interesantu var atrast Talsu paugurainē? Skaistu ainavu ar kalniem, lejām, ezeru acīm un dižskabāržu birzēm… Tas tā fonam. Agronomi savā būtībā ir konkrēti cilvēki un bezmērķīgās pastaigās, lai jūsmotu par ainavu, tāpat vien bez mērķa nemēdz doties.
Bija veseli divi mērķi. Pirmkārt, paveldzēt acis un dvēseles ziemciešu stādu audzētavā SIA “Puķu lauki”, kas atrodas Talsu pievārtē, Laidzes pagasta Miegūzē. Nezin kā viņiem ar to miegu, bet strādāt gan strādā čakli. Otrs mērķis, turpat netālajos Sukturos, paviesoties augļkopības saimniecībā “Kurzemnieki”, nogaršot ābolus, pabūt kopā un paspriest par nozarē aktuālām lietām.
“Puķu laukos” saimniece Sanita Reinberga izrādīja savu dārzu, kas veidots un pilnveidots turpat 30 gadu garumā. Tas iekārtots ar mērķi, lai parādītu kā dažādi ilggadīgie dekoratīvie augi izskatās ainavā, citādi stādu tirdzniecības laukumā cilvēki tos nepamanītu un vienaldzīgi paietu garām. Sanita ekskursiju pa dārzu sāk ar frāzi: “Es mīlu augus un tie mīl mani”. Vai nav katra agronoma cienīga devīze? Strādājot ar dekoratīvajiem augiem, svarīga ir prasme tos salikt pareizās kombinācijās, lai veidotos harmoniska ainava. Dārzniece uzsvēra un atgādināja, ka dabā augi mēdz augt sabiedrībās, ainavas veidojas plūstoši, bez asām līnijām. Katrs augs ir krāšņs savā laikā, citi savukārt veido fonu un piešķir stādījumam vieglumu, gaisīgumu. Pat uz katram agronomam zināmajām stiebrzālēm ir vērts paskatīties ar citām acīm. Tās nav tikai lopbarības augi vai nezāles. To dekoratīvās iespējas ir daudz plašākas nekā tikai būt par mauriņa pamatu. Pēc ekskursijas pa dārzu, stādu laukuma apmeklējumi jau bija mērķtiecīgi un reti kurš dalībnieks devās prom bez pirkuma ar ko papildināt savu dārzu. Kurš dārzkopis gan spētu vienaldzīgi paiet garām, krāšņi ziedošajiem vējmietiņiem, ehinācijām, salvijām, monardām un fona veidotājām, dekoratīvajām stiebrzālēm?
Turpinājumā īss brauciens uz Sukturiem, kur Talsu apkaimes pauguros atrodas lauku saimniecība “Kurzemnieki” ar pamata nodarbošanos - augļkopību. Taču ābeļdārzi nav tikai ābolu audzēšana, tā ir arī skaista vieta gandrīz visos gadalaikos, jo atrodas tik gleznainā vietā, kā Talsu pauguraine. Tāpēc saimniecības otra nodarbe ir lauku tūrisms. Kaut ko no tā izbaudījām arī mēs. Āboli, ta āboli! Kuram šogad Kurzemes pusē dārzā nav ābolu, bet ar 160 gadus vecu ķiršu koku var lepoties tikai retais, ja vēl ap to aug tāda sēne kā zemes tauki, tad jau sanāk piedzīvojums. Pārgājienu gan nācās nedaudz sasteigt, jo sāka smidzināt maigs lietutiņš, kam īsti sagatavojušies nebijām. Taču tas ļāva izbaudīt un novērtēt pasākuma nobeigumu “Kurzemnieku” siltumnīcā, degustējot ābolus, bumbierus, sulu un plūškoka sīrupa dzērienu. Drosmīgākie varēja nobaudīt arī pa zemestauku šķēlītei. Un, protams, sarunas un domu apmaiņa. Par ražu, lauksaimniecības produktu cenām, darbaspēku un pēctecību. Ieskanējās arī “zaļā kursa nots”. Šoreiz par to kā izaudzēt kvalitatīvu ražu ar ierobežotu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. “Kurzemnieku” dārznieki var dalīties pieredzē trihogrammu izmantošanā.
Sagatavoja Ārija Rudlapa
Comments