Jau no seniem laikiem zemkopība Latvijas valstī ir viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem. Lai nozare pastāvētu un attīstītos, nepieciešamas zināšanas, nepieciešami spēcīgi profesionāļi - agronomi, no kuriem daļa ir arī Latvija Agronomu biedrības biedri. Šogad vēlamies aizsākt jaunu interviju sēriju, kur agronomi dalīsies pieredzē un savās domās par dažādiem aktuāliem tematiem lauksaimniecībā. Pirmo uz interviju lūdzām Mārtiņu Štālu, kurš ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolvents un agronoms saimniecībā SIA Dižavoti.
Interesi par agronomiju un lauksaimniecību rosinājis Mārtiņa tēvs un tāpēc Martiņš izvēlējās apgūt agronomiju. Šajā darbā viņu visvairāk aizrauj tas, ka ir sezonalitāte, nav rutīnas, darbs ir saistīts ar dabu un vienmēr ir jauni izaicinājumi, viņš arī atzīst, ka visa ikdiena ir pakārtota tikai un vienīgi agronomijai.
Kā jūs raksturotu Latvijas lauksaimniecības jomu šobrīd? Kādas ir tās vājās un stiprās puses?
“Šobrīd Latvijas lauksaimniecībai ir pienākuši salīdzinoši grūti laiki sakarā ar ģeopolitisko situāciju. Pie stiprajām pusēm vēlētos teikt, ka ir zināma stabilitāte izaugsmē ilgtermiņa griezumā, bet pie vājajām - neskaidrība par tuvākajiem gadiem nākotnē. Lauksaimniecība paliek arvien sarežģītāka. Arvien nāk jauni rīki, inovācijas, dažādi digitāli risinājumi u.c. Tas viss nāk ar mērķi atrisināt kādu problēmu vai palielināt produktivitāti, lauksaimnieku padarot par vēl plašāka profila speciālistu. Pēc 10 gadiem lauksaimniecība Latvijā būs stabilāka un prognozējamāka, salīdzinot, kā tas ir šobrīd, ir jāattīsta vietējās - īsās produktu ķēdes, tādējādi veicinot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem. Viens no šī brīža aktuālajiem tematiem noteikti ir jaunas tehnoloģijas un dažādu inovāciju izmantošana lauksaimniecībā un agronomijā. No sākuma rūpīgi izrēķinām, vai šī inovācija dos kādu ieguvumu, un tikai tad seko šīs inovācijas ieviešana saimniecībā.
Vai Jūs saimniecībās izmantojat jaunas tehnoloģijas? Kāda ir Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) loma lauksaimniecībā, kāda nozīme ir augu aizsardzības līdzekļiem (AAL)un kā vērtējat bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi Latvijā?
“Grūti definēt, kas ir jaunās tehnoloģijas lauksaimniecībā. Šobrīd mūsu saimniecībā notiek sējumu kopšanas darbi ar sekciju kontroli, kā arī izmantojam saimniecības pārvaldības programmu, lai ātrāk un ērtāk veiktu birokrātiskās lietas. Es ticu, ka bioloģiskā lauksaimniecība ilgtermiņā varētu būt nišas produktu ražotāja, bet īsti neticu, ka tā izvērtīsies plašumā, jo cilvēki vēlas iegādāties lētu pārtiku. Esmu mēģinājis strādāt ar bioloģiskajām metodēm, bet rezultāti nekādā mērā neapmierināja. Par ĢMO runājot, ideja un mērķis ir domāti labi, bet riski attiecībā uz vidi pastāv. AAL loma šobrīd ir milzīga mūsdienu lauksaimniecībā, bez tiem raža un attiecīgi arī rentabilitāte kultūraugiem noteikti kritīsies”.
Kādas ir lielākās finansiālās grūtības, ar kurām saskaras lauksaimnieki Latvijā?
“Kopējā nestabilitāte tirgū. Gan izejvielām, gan gala produkcijai nevar prognozēt cenas. Tas krietni sarežģī plānošanu un darbību kā tādu. Es teiktu gala produkcijas cena mums ir augsta. To veicina mūsu politiskās iniciatīvas, augstākie standarti, zaļie mērķi, kas kopsavilkumā sadārdzina visas izmaksu pozīcijas. Nav līdz galam saprotams, vai mēs tiešām aizsargājam savu iekšējo tirgu? Pēdējos pāris gados primārās lauksaimniecības produkcijas cenas ir ļoti svārstīgas. Pārāk bieži šīs cenas nonāk līmenī, kas ir zem pašizmaksas. Jebkuras saimniecības pastāvēšanai, it īpaši attīstībai, ir nepieciešams strādāt ar peļņu. Diemžēl ražošanas cikls ir salīdzinoši garš, un ne vienmēr spējam izsekot līdzi produkcijas un izejvielu cenu svārstībām. Kamēr vien cenas nav stabilas, tā ir veiksmes spēle izvēloties ko audzēt un ko nē, kur ieguldīt un no kā atteikties“.
Kā veicināt jauniešu interesi par agronomu profesiju, jo profesionālu agronumu lauksaimniecībā trūkst?
“Jauniešiem ir vienkārši jābrauc un jāredz, ko dara, kā strādā agronoms. Profesija ir interesanta, aizraujoša un izaicinājumiem bagāta. Jo tālāk no laukiem atrodamies, jo grūtāk to ieraudzīt”.